Viss, kas jums jāzina par PVC plastmasu

Polivinilhlorīds (PVC) ir viens no visbiežāk izmantotajiem termoplastiskajiem polimēriem visā pasaulē (pēc vairākām plašāk izmantotām plastmasām, piemēram, PET un PP). Tas ir dabiski balts un ļoti trausls (pirms tiek pievienots plastifikatori) plastmasa. PVC ir ilgāka vēsture nekā lielākajai daļai plastmasas, un to pirmo reizi sintezēja 1872. gadā, un to komerciāli ražoja BF Goodrich Company 1920. gados. Turpretī daudzas citas parastās plastmasas vispirms tika sintezētas un komerciāli dzīvotspējīgas tikai 1940. un 50. gados. Visbiežāk to izmanto būvniecības nozarē, to izmanto arī apzīmējumos, veselības aprūpes lietojumos un kā apģērba šķiedrvielu. PVC divreiz, vienreiz 1832. gadā, atklāja franču ķīmiķis Henri Viktors Regnault, un pēc tam 1872. gadā no jauna atklāja vācietis ar nosaukumu Eugene Baumann.

Polivinilhlorīda (PVC) pamata forma un funkcija
PVC tiek ražots divās vispārīgās formās: stingrs vai neplastizēts polimērs (RPVC vai UPVC) un elastīga plastmasa. Pamata formā PVC raksturo tā stingrā, bet trauslā struktūra. Kaut arī plastificētām versijām ir dažādas lietošanas iespējas vairākās nozarēs, arī stingra PVC ir tā izmantošana. Tādas nozares kā santehnika, notekūdeņu attīrīšana un lauksaimniecība daudzās funkcijās var izmantot stingru PVC.


Elastīgs, plastificēts vai vienkāršs PVC ir mīkstāks un saliekamāks nekā UPVC, jo pievienoti plastifikatori, piemēram, ftalāti, piemēram, diisononilftalāts vai DINP. Elastīgu PVC parasti izmanto būvniecībā kā elektrisko vadu izolāciju vai grīdas segumā mājās, slimnīcās, skolās un citās teritorijās, kur prioritāte ir sterila vide. Dažos gadījumos PVC var būt efektīvs gumijas aizstājējs. Stingru PVC tiek izmantots arī kā cauruļvadi caurulēm un apšuvumam, un par to parasti dēvē par "vinilu". PVC cauruli bieži sauc par tā "grafiku". Ievērojamas atšķirības starp grafikiem cita starpā ir sienas biezums, spiediena vērtējums un krāsa.